Pāriet uz galveno saturu

Gausa negausība: “airBaltic” nepietiek ar 300 miljoniem, vajadzēs vēl

Kamēr nākamās koalīcijas partijas stutē valdību, dala portfeļus, raksta memorandus un valdības deklarāciju, arī nākamā opozīcija ir sākusi apsvērt savu taktiku, kā turpmāk darboties. Viens no opozīcijas instrumentiem ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošana, digitālajā laikrakstā Neatkariga.nra.lv raksta Māris Krautmanis.



Jā, jā, bieži ir dzirdēta skeptiska ņaudēšana, ka no parlamentārajām komisijām nav nekādas jēgas, taču to parasti propagandē valdošie spēki un tiem tuvie politikas vērotāji. Tā gluži nav, ka nav nekādas jēgas. Ja ne vairāk, tad parlamentāro komisiju galaziņojumos tiek nosaukti šādi tādi uzvārdi, lai tauta zina savus varoņus. Tiesa gan, likumdošanas priekšlikumi bieži tiek nobēdzināti tālā atvilktnē. Bet nu tāda ir Saeimas opozīcijas maize un garoza.

Iespējams, jau drīz taps atkal jaunas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par dažādām tēmām. Viena no šādām tēmām, kas iepriekš nav cilāta, bet tagad sāk nobriest, ir problēma ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Iespējams, ka šo lietu pacels 14. Saeimas “Latvija pirmajā vietā” frakcija vai kāda plašāka deputātu grupa, kura vēlēsies izmeklēt, kas īsti ar nacionālo aviokompāniju notiek.Jo neskaidru jautājumu ir gana daudz.

Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem televīzijas izklaides šova un pētnieciska raidījuma sponsoriem. Bet sponsorēšana ir atļauta tikai no peļņas. Kā uzņēmums var kaut ko sponsorēt, ja tam ir zaudējumi? Rakstu lasiet šeit.

Ir, protams, arī objektīvi apstākļi, kāpēc radās zaudējumi – kovids un karš Ukrainā. 2020. gadā zaudējumi bija 264,8 miljoni, 2021. gadā – 135,7 miljoni, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos – 6,251 miljons eiro. “airBaltic” atlaida lielu skaitu darbinieku, reisu skaits tika radikāli samazināts, nesen iegādātās jaunās lidmašīnas iznomāja citām aviokompānijām, bet “airBaltic” klienti bija spiesti samierināties ar lidošanu vecās “grabažās”.

Ja runa būtu par privātas kompānijas ķibelēm, tad tas būtu mazliet cits stāsts, taču aviokompānija ir ēdusi nodokļu maksātāju naudu.Apbrīnojams paradokss, bet tieši kompānijā, kas cietusi vislielākos zaudējumus, augstākais menedžments saņem vislielākās algas. Runa nav tikai par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu, kurš pērn saņēmis 828 tūkstošus eiro. Ir vēl daži valdes locekļi, kas saņēmuši vairāk nekā 250 tūkstošus eiro.

Iespējams, parlamenta deputāti pievērsīs uzmanību tādai dīvainībai, ka Martins Gauss darbojas un saņem algu par diviem amatiem – kā valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Kovida spelgonī viņš atteicās no mazākās algas saņemšanas, bet pēc tam ir atsācis saņemt abas algas atkal. Tikmēr ir virkne tagad jau bijušo amatpersonu uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš”, pret kurām ir skarbi krimināltiesiski vajāšanas darbi tieši par to pašu – ka tās esot savienojušas divus darbus savā uzņēmumā un par to saņēmušas divas algas. Vienā gadījumā viss ir jauki un pareizi, bet otrā cilvēkiem draud teju vai ieslodzīšana drūmajā cietumā.

Martins Gauss un “airBaltic” ļoti moži komunicē ar sabiedrību – publicē intervijas, pašslavinošus materiālus plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. Un ir pamanīts arī, ka paralēli publisko attiecību kampaņai uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis, kā arī citi uzņēmuma lobiji ir sākuši “apstrādāt” pārvēlētās 14. Saeimas partijas. “airBaltic” vajadzība ir vienkārša – vajag vēl naudu. Ar to naudu, kas savulaik jau no valsts kabatas ir iedota, nepietiek. Šajā brīdī nevajag daudz – nu kādus 60 miljonus eiro. Ar to tad aviokompānija varēs uz kādu laiku izglābties līdz nākamajai reizei. Uzņēmuma subsidēšanu var noformēt, nosaucot to kādā citā vārdā – piemēram, par “pamatkapitāla palielināšanu” vai kaut kā uz to pusi.

Te gan jāteic, ka topošās koalīcijas partijām diezin vai tā viegli var atrasties 60 miljoni, kurus iegrūst negausīgajā aviokompānijas rīklē. Izskatās, ka nākamais budžets būs izspiests kā citrons, saspiests kā beļģu vafele un fiskālā telpa nebūs lielāka par vieninieka kameru cietumā. Bet nu, ja aviokompānija prasmīgi palobēs (pasponsorēs) pareizos politiķus… palīdzība no valsts maka atkal var atnākt tāpat, kā visu laiku jau ir nākusi.


Avots: puaro.lv

REKLĀMA

GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!

REKLĀMA

 


Šī emuāra populārākās ziņas

Sadursmē uz Akmens tilta bojā iet motociklists - VIDEO

  Uz akmens tilta motociklists iet bojā - VIDEO  Reklāma   GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!   IZKLAIDES VIETA - TIKAI PIEAUGUŠAJIEM  

Horoskopi — 12. – 18. februāris

AUNS    Smalks aprēķins un gudra rīcība atmaksāsies. Brīžos, kad zūd kontrole pār situāciju vai uz jums tiek izdarīts spiediens, esiet gatavi pielāgoties apstākļiem, centieties saglabāt vēsu prātu, neļaujiet sīkām nebūšanām izsist sevi no līdzsvara. Pirms veicat lielāku pirkumu, izpētiet cenas un piedāvājumus, lai nesanāk pārmaksāt. Dzīvojiet racionāli, un jums izdosies šo to pat ietaupīt.  VĒRSIS   Rīkojieties pastāvīgi. Esiet tālredzīgi. Drosmīga, izlēmīga rīcība attaisnosies. Spēja saprasties ar apkārtējiem palīdzēs neapjukt, organizējot un vadot dažādas diskusijas, pārrunas, meklējot domubiedrus vai risinot attiecību jautājumus, bet nerimstoša zinātkāre mudinās nepadoties un virzīties uz priekšu par spīti grūtībām. Uzturiet ciešu saiti ar labvēļiem. DVĪŅI   Sabiedriskā gaisotne, skaļi pasākumi nebūs domāti jums. Pacentieties atturēties no racionāliem spriedumiem, filozofija sniegs atbildes uz sen uzdotiem jautājumiem. Atvēliet laiku intīmām sarunām par dzīve...

Rail Baltica projektam trūkst 10-19 miljardu eiro

  Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte. Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro. Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi. VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz n...