Tieslietu ministrija gatavo jaunus grozījumus krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība. Ministrija Saeimas deputātiem solījusi drīzumā tos iesniegt apstiprināšanai parlamentā, taču pagaidām detaļas par ieceri ministrija sīkāk neskaidro.
Nepatiesa informācija par Covid-19 un vakcīnām ir drauds sabiedrības veselībai, uzskata Saeimas deputāts un ārsts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”). Viņš norāda, ka īpaši strauji meli izplatās sociālajos tīklos, tādā veidā ietekmējot sabiedrības viedokli.
“Mēs zinām – ja kāda ziņa, kura ir nepatiesa, piemēram, vedina nevakcinēties vai nelietot maskas, vai neievērot drošības noteikumus, – ja to pavairo vairāki simti tūkstoši cilvēki, līdz ar to šī epidemioloģiskā drošība mums strauji krītas. Faktiski cilvēki no šādām ziņām īstenībā mirst,” viņš sacīja.
Skride rosināja epidemioloģiskās drošības likumā noteikt, ka par nepatiesas informācijas paušanu un izplatīšanu, kas var radīt risku cilvēku veselībai un negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju valstī, jāpiemēro administratīvais sods. Tomēr diskusijā Saeimā deputātu atrunāja Tieslietu ministrija.
Ministrijas pārstāvji komisijā skaidroja, ka administratīvajā procesā viltus ziņu izplatīšanu būtu gandrīz neiespējami pierādīt, turklāt ministrija šobrīd gatavo jaunus grozījumus Krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība.
Iespējas esot divas – vai nu viltus ziņām izveidot jaunu pantu vai papildināt huligānisma pantu.
Tieslietu ministrijā norādīja: “Tā būtu atbildība par huligānismu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, un ar šādu izplatīšanu ir jābūt traucētam sabiedriskajam mieram, kārtībai, cilvēku mieram vai organizāciju un iestāžu darbam.”
Saeimas krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) stāstīja, ka pēc huligānisma panta viltus ziņu izplatītājus sodīt var jau šobrīd. Tomēr, viņaprāt, būtu vērts skaidri likumā norādīt, ka sodāma ir arī viltus ziņu izplatīšana. Judins arī uzsvēra, ka kriminālatbildībai jābūt tikai gadījumā, ja personai ir nodoms izdarīt ko sodāmu.”
“Ja kāds sacer tādu informāciju, jā, mēs varam saukt viņu pie atbildības. Bet, ja kādam cilvēkam nepiemīt kritiskā domāšana, viņš redz informāciju, izplata tālāk un pēc tam stāsta, ka es tam ticu, es to izplatu tālāk, viņu nevajadzētu saukt pie atbildības,” teica Judins.
Tieslietu ministrijas pārstāvji deputātiem solīja jau drīzumā grozījumus Saeimā iesniegt kā priekšlikumus uz otro lasījumu. Tomēr sīkāk ieceri izklāstīt intervijā ministrija nepiekrita, jo darba grupa pie grozījumiem tikko kā sākusi strādāt.
Avots: puaro.lv
REKLĀMA
GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!
REKLĀMA