Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.
Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?
Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.
Par pieņemto regulējumu ir arī dažādi uzskati juristu vidū, un, kā secināms no publikācijām, šajā kontekstā ir jautājumi, kur pat tiesu varas institūciju pārstāvjiem, tiesu priekšsēdētājiem mēdz būt pretēji uzskati (piemēram, redzam dažādas interpretācijas jautājumā par to, vai tiesnešiem var uzlikt par pienākumu vakcinēties). Un vēl – valsts amatpersonām publiskajā sektorā ir paredzēts atšķirīgs nodarbinātības regulējums nekā privātajā sektorā.
Ar ko privātā sektora darba devējiem un darba ņēmējiem jārēķinās?
Patlaban primārais normatīvais akts, kas skar nodarbinātību ārkārtējās situācijas laikā, t.i., līdz 2022. gada 11. janvārim, ir MK 2021. gada 9. oktobra rīkojums Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kurā 20. oktobrī jau veikti grozījumi. Šis rīkojums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā darba devējiem jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tādējādi tiek uzsvērta attālinātā darba nozīme Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai.
Taču, protams, ir virkne darbu, kur attālināta darba veikšana nemaz nav iespējama, kā, piemēram, ražošana, būvniecība, transporta pakalpojumi, medicīna, sociālais darbs, jomas, kas saistītas ar klientu apkalpošanu klātienē, u.tml. Šādu klātienē veicamu darba pienākumu veicējiem tiesību aktā paredzēts pienākums vakcinēties. Rīkojuma 5.2. punkts noteic, ka gadījumā, ja darba devējs informējis darbinieku, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darbinieka pienākums ir uzsākt vakcināciju ne vēlāk kā 10 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas un to pabeigt ne vēlāk kā septiņas dienas pēc vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītā īsākā termiņa.
Ja darbinieks vakcināciju nav uzsācis vai pabeidzis līdz 2021. gada 15. novembrim, darba devējs darbinieku atstādina no darba vai amata pienākumu veikšanas. Savukārt valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbiniekiem ir striktākas prasības – minētā rīkojuma 5.3. punkts imperatīvi paredz, ka amatpersonas pēc 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus varēs veikt tikai tad, ja viņiem uz to brīdi būs vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Jāņem vērā, ka ar šā gada 20. oktobra MK pieņemtajiem grozījumiem minētajā rīkojumā darba devējam tiek uzlikts papildu pienākums klātienē strādājošo darbinieku veselības stāvokļa monitorēšanā, respektīvi, visiem darbiniekiem, kas strādā klātienē, t.sk. pilnībā vakcinētām un pārslimojušām personām, ierodoties darba vietā, ir rakstveidā jāapliecina, ka viņiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimību pazīmju un viņi nav bijuši tiešā kontaktā ar personām, kurām noteikta izolācija, mājas karantīna vai pašizolācija. Tāpat ar mērķi mazināt Covid-19 izplatības riskus darba devējs var organizēt visu klātienē strādājošo darbinieku, t.sk. pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu, Covid-19 testēšanu – ja darba devējs to izvēlēsies, tad testēšanas izmaksas gulsies uz darba devēju.
Avots: db.lv
REKLĀMA
GARŠĪGAS RECEPTES KATRAI DIENAI!
REKLĀMA