Šogad pieaugusi ne tikai dabasgāzes, bet arī elektrības cena. Salīdzinot ar pagājušā gada vidu, šogad jūnija sākumā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena biržā bijusi par 58% augstāka. Elektrības cena rēķinos veido aptuveni trešdaļu, un tirgotāji atzina, ka vismaz daļai patērētāju tarifs pieaugs.
Uz elektrības cenas kāpumu norādījuši vairāki sociālo tīklu lietotāji. No "Latvenergo" saņemti paziņojumi, ka elektrības cena rēķinā pieaugšot par vairāk nekā 40%. "Latvenergo" kāpumu apstiprināja un norādīja, ka dārgāka kļuvusi elektrības cena biržā. Dinamisko tarifu lietotāji to jau izjūtot, taču fiksēto tarifu gadījumā rēķini pieaug brīdī, kad beidzas iepriekš noteiktās cenas periods.
"Ja tobrīd cena tirgū ir augšupejoša, tad veidojas situācija, kad nākošā perioda cena ir dārgāka, kā tas ir šobrīd. Savukārt, ja tirgū cena ir lejupejoša, jaunā perioda cena var būt arīdzan zemāka, kas bija situācijā, ar kuru mēs saskārāmies 2019. gadā," skaidroja "Latvenergo" komercdirektors Uldis Mucinieks.
Piemēram, jūnija pirmajā nedēļā vidējā cena ir par 58% augstāka nekā pagājušajā gadā. To, ka elektrība vismaz daļai klientu izmaksās dārgāk, apstiprina arī citi tirgotāji.
"To ietekmē tas, kad tika noslēgts iepriekšējais līgums un kādas tobrīd bija elektroenerģijas cenas. Piemēram, pagājušajā gadā elektroenerģijas cenas biržā bija zemākas nekā šobrīd, savukārt pirms diviem gadiem cenas bija līdzvērtīgākas," atzina "Tet" pārstāve Lāsma Trofimova.
"Šīs ir izmaiņas, kas, visdrīzāk, parādīsies visu tirgotāju piedāvājumos, jo tirgus, kurā mēs strādājam, ir viens. Līdz ar to mēs visi sekojam vienām un tām pašām tirgus tendencēm," piebilda "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
"Visās valstīs stājas spēkā arvien vairāk atvieglojumu, kas ļauj uzņēmumiem strādāt, kas vienlaicīgi arīdzan veicina elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, palielinot pēc tās pieprasījumu," skaidroja "Latvenergo" pārstāvis. "Un, protams, mēs nevaram ignorēt CO2 kvotu ietekmi. CO2 kvotu cenas arī šogad ir kāpušas ievērojami, un tas viss kopumā atstāj ietekmi uz elektroenerģijas cenām," atzina Mertens.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norādīja, ka elektrības cena sastāda aptuveni trešdaļu no elektrības rēķina un šo daļu komisija neregulē. Tomēr SPRK pārstāvis Intars Birziņš uzskata, ka pieaugums ir pamatots. Kā vēl vienu iemeslu tam viņš minēja straujo dabasgāzes cenas kāpumu, kā rezultātā dārgāka kļuvusi elektrības ražošana koģenerācijas stacijās.
"Pie augsta pieprasījuma pēc elektroenerģijas tās ražošanā tiek izmantota dabasgāze. (..) Pasaules tirgos dabasgāzes cenas aug. Piemēram, gāzes cena jūnijā šobrīd ir 25 eiro par megavatstundu, bet pagājušajā gadā tā bija 5 eiro par megavatstundu. Ievērojami zemāka," skaidroja SPRK pārstāvis.
Elektrības tirgotāji norādīja, ka cenas turpmāko dinamiku prognozēt ir grūti. Cerības uz cenas samazināšanos varētu būt tad, ja Skandināvijā būs lietaina vasara. Tas ļautu vairāk elektrības saražot Skandināvijas hidroelektrostacijās.
REKLĀMA
REKLĀMA