Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.
Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.
Tādējādi, pēc Gulbes teiktā, parādās polarizācija arī preču sortimentā - katrai veikala ķēdei ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa sacīja.
"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.
Viņa skaidroja, ka šādas dārgās un lētās cenas parādās, jo mārketinga galvenais uzdevums ir, lai cilvēks ar "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tādēļ nevajag vainot ražotājus par to, ka prece ir ļoti dārga, jo ir iespējas iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," pauda Gulbe.
Vienlaikus viņa pauda cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju.
Avots: db.lv
REKLĀMA
REKLĀMA